J9 - Pa mazu taku — caur kazenāju - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

Pa mazu taku  caur kazenāju  

Caur izcirtumu un caur mežu  

Mums garām razbainieki gāja

Pa vientulīgo ceļu.

 

Vilks ziņkārīgi lūkodamies nāca  

Izbrīnīta pūce lejup veras  

Čūskas satīngludais augums

Pa kluso garām vijas  

 

Vētras aizskar mūsu drānas  

Iemirdz zibens zobeni  

Baisi tur no Klints virs galvas

Mūžam badā Grifi brēc  

 

Ar pirkstu satīrs pamājis  

Ieleja ņurd “Nāc”  

Lūk, draugi tavi  

Lūk, ceļš

Šie bērni mājup plidinās.

J9, 1858

 

 

Through lane it lay — thro'  bramble —

Through clearing and thro' wood —

Banditti often passed us

Upon the lonely road.

 

The wolf came peering curious —

The owl looked puzzled down —

The serpent's satin figure

Glid stealthily along —

 

The tempests touched our garments —

The lightning's poinards gleamed —

Fierce from the Crag above us

The hungry Vulture screamed —

 

The satyrs fingers beckoned —

The valley murmured "Come" —

These were the mates —

This was the road

Those children fluttered home.

J9, 1858

Komentāri