J9 - Pa mazu taku — caur kazenāju - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Pa mazu taku — caur kazenāju —
Caur izcirtumu un caur mežu —
Mums garām razbainieki gāja
Pa vientulīgo ceļu.
Vilks ziņkārīgi lūkodamies nāca —
Izbrīnīta pūce lejup veras —
Čūskas satīngludais augums
Pa kluso garām vijas —
Vētras aizskar mūsu drānas —
Iemirdz zibens zobeni —
Baisi tur no Klints virs galvas
Mūžam badā Grifi brēc —
Ar pirkstu satīrs pamājis —
Ieleja ņurd “Nāc” —
Lūk, draugi tavi —
Lūk, ceļš
Šie bērni mājup plidinās.
J9, 1858
Through lane it lay — thro' bramble —
Through clearing and thro' wood —
Banditti often passed us
Upon the lonely road.
The wolf came peering curious —
The owl looked puzzled down —
The serpent's satin figure
Glid stealthily along —
The tempests touched our garments —
The lightning's poinards gleamed —
Fierce from the Crag above us
The hungry Vulture screamed —
The satyrs fingers beckoned —
The valley murmured "Come" —
These were the mates —
This was the road
Those children fluttered home.