J5 - Ir manā dzīvē viens tāds Putns - Emīlija Dikinsone
Autors: Linda Vītuma
Ir manā dzīvē viens tāds Putns
Kas pavasarī man tik' dzied —
Pavasaris projām iet.
Un vasara kad tuvojas —
Un Rozes vaļā atveras,
Ir Sarkanrīklīts prom.
Bet nežēlojos es
Kaut Putns mans
Ir aizlidojis tālu —
Tas viņpus jūrām piepildās
Ar jaunām dziesmām skanīgām
Un atgriezīsies mājup.
Sargājošu roku nests
Patiesības Krastā vests
Ir gars mans —
Un lai ar’ šķirti tie
Es saku savai šaubu māktai sirdij
Tas ir patiesi tavs.
Maiguma pilnā Gaišumā
Vēl zeltainākā spožumā
Es redzu
Pat šaubas mazākās un bailes
Pat domstarpības sīkās
Klīstam.
Un nežēlošos es
Kaut Putns mans
Ir aizlidojis prom —
Tur tālā koka zarā
Gaismas pilnu dziesmu man
Pretī dod.
J5, 1854
I have a Bird in spring
Which for myself doth sing —
The spring decoys.
And as the summer nears —
And as the Rose appears,
Robin is gone.
Yet do I not repine
Knowing that Bird of mine
Though flown —
Learneth beyond the sea
Melody new for me
And will return.
Fast in a safer hand
Held in a truer Land
Are mine —
And though they now depart
Tell I my doubting heart
They're thine.
In a serener Bright,
In a more golden light
I see
Each little doubt and fear
Each little discord here
Removed.
Then will I not repine,
Knowing that Bird of mine
Though flown
Shall in a distant tree
Bright melody for me
Return.