J5 - Ir manā dzīvē viens tāds Putns - Emīlija Dikinsone

Autors: Linda Vītuma

 

Ir manā dzīvē viens tāds Putns

Kas pavasarī man tik' dzied  

Pavasaris projām iet. 

Un vasara kad tuvojas  

Un Rozes vaļā atveras, 

Ir Sarkanrīklīts prom. 

 

Bet nežēlojos es

Kaut Putns mans

Ir aizlidojis tālu  

Tas viņpus jūrām piepildās

Ar jaunām dziesmām skanīgām

Un atgriezīsies mājup.

 

Sargājošu roku nests

Patiesības Krastā vests

Ir gars mans  

Un lai ar’ šķirti tie

Es saku savai šaubu māktai sirdij

Tas ir patiesi tavs.

 

Maiguma pilnā Gaišumā

Vēl zeltainākā spožumā

Es redzu

Pat šaubas mazākās un bailes

Pat domstarpības sīkās

Klīstam.

 

Un nežēlošos es

Kaut Putns mans

Ir aizlidojis prom  

Tur tālā koka zarā

Gaismas pilnu dziesmu man

Pretī dod.

J5, 1854

 

 

I have a Bird in spring 

Which for myself doth sing 

The spring decoys. 

And as the summer nears  

And as the Rose appears, 

Robin is gone. 

 

Yet do I not repine 

Knowing that Bird of mine 

Though flown 

Learneth beyond the sea 

Melody new for me 

And will return. 

 

Fast in a safer hand 

Held in a truer Land 

Are mine 

And though they now depart  

Tell I my doubting heart 

They're thine. 

 

In a serener Bright, 

In a more golden light 

I see 

Each little doubt and fear  

Each little discord here 

Removed. 

 

Then will I not repine, 

Knowing that Bird of mine 

Though flown 

Shall in a distant tree 

Bright melody for me 

Return.

J5, 1854

Komentāri